Inflācija eirozonā ir samazinājusies līdz zemākajam līmenim vairāk nekā trīs gadu laikā, pastiprinot spekulācijas, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) drīzumā varētu apsvērt iespēju samazināt procentu likmes.
Saskaņā ar Eurostat provizoriskajiem datiem 2024. gada augustā visā valūtas blokā saskaņotais patēriņa cenu indekss gada laikā pieauga par 2.2%. Tas ir zemākais gada inflācijas līmenis kopš 2021. gada jūlija, pirms tā 2022. gada oktobrī sasniedza maksimālo līmeni – 10.6%.
Tas nozīmē būtisku samazinājumu salīdzinājumā ar jūlijā reģistrēto 2.6% kāpumu, kas atbilst ekonomistu gaidām. Mēneša izteiksmē kopējais indekss palielinājās par 0.2% pēc stagnācijas jūlijā.
Gada inflācijas kritumu galvenokārt noteica straujais enerģijas cenu samazinājums par 3% un labvēlīgi bāzes efekti.
Izslēdzot svārstīgos komponentus, piemēram, enerģiju un pārtiku, pamatinflācija nedaudz samazinājās no 2.9% līdz 2.8% gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2024. gada aprīļa. Tomēr mēneša izteiksmē pamatinflācija pieauga par 0.3%, galvenokārt pakalpojumu cenu kāpuma ietekmē.
Ar pakalpojumiem saistītie izdevumi, kas veido gandrīz 45% no eirozonas saskaņotā indeksa, augustā salīdzinājumā ar iepriekšējiem 4% gada laikā pieauga par 4,2%, un mēneša laikā piedzīvoja 0,4% kāpumu.
Eirozonas kopējā inflācija samazinājās līdz 3 gadu minimumam, bet pamatinflācija joprojām saglabājas stabila.
Iekšzemes inflācija joprojām ir augsta – 4.4%, galvenokārt noturīga cenu spiediena pakalpojumu sektorā dēļ, kur kopš pagājušā gada novembra dezinflācija faktiski apstājusies.
Atsevišķā paziņojumā Eurostat informēja, ka bezdarba līmenis eirozonā augustā samazinājās no 6.5% līdz 6.4%, kas ir zemāks par tirgus prognozētajiem 6.5%.
Eirozonas dalībvalstu vidū Vācija bija nozīmīgs faktors, kas augustā mazināja kopējo inflāciju reģionā.
Saskaņotais patēriņa cenu indekss Vācijā augustā samazinājās līdz 2% gadā, kas ir ievērojami zemāks par gaidītajiem 2,3%.
Mēneša izteiksmē Vācijā bija vērojama deflācija, cenu spiedienam sarūkot par 0.2%, ko noteica straujš enerģijas cenu samazinājums.
Citas dalībvalstis, kurās augustā bija negatīva mēneša inflācija, bija Lietuva (-0.5%), Somija (-0.5%), Latvija (-0.4%), Itālija (-0.1%), Austrija (-0.1%) un Portugāle (-0.1%).
Turpretī Beļģijā mēneša laikā bija vērojams ievērojams inflācijas spiediena kāpums, un salīdzinājumā ar 2024. gada jūliju tās saskaņotais inflācijas līmenis pieauga par 1.6%. Šis straujais kāpums iezīmēja būtisku pavērsienu
Pēc inflācijas datu publicēšanas eiro kurss attiecībā pret dolāru saglabājās stabils, ko, visticamāk, veicināja noturīgā inflācija pakalpojumu sektorā. Līdz plkst. 11.15 pēc Centrāleiropas laika vienotā valūta kotējās 1,1080 ASV dolāru līmenī, saglabājot stabilitāti pēc divām lejupslīdes sesijām pēc kārtas.
Valsts 10 gadu obligāciju peļņas likmes Vācijā pēc ceturtdienas krituma gandrīz nemainījās, bet Francijā, Itālijā un Spānijā tās nedaudz samazinājās par 3 bāzes punktiem.
Piektdien Eiropas akcijas turpināja pieauguma tendenci, Euro Stoxx 50 indeksam pieaugot par 0.6%, tādējādi nodrošinot pozīciju ceturtajai peļņas nedēļai pēc kārtas. Euro Stoxx 50 indeksā vislabāk veicās Adidas, LVMH un Amadeus IT akcijām, kas attiecīgi pieauga par 1,6 %, 1,4 % un 1,1 %.
Starp valstu indeksiem Francijas CAC 40 pieauga par 0,6 %, Itālijas FTSE MIB – par 0,5 % un Vācijas DAX – par 0,1 %, rīta sesijā sasniedzot jaunu rekordaugstu līmeni virs 18 950 punktiem.